http://www.failiem.lv/down.php?i=znsazn&n=C%C3%A9line_Dion_-_Tout_l_or_des_hommes.mp3

Celine Dion, Tout lor des hommes

J'ai déposé mes armes
A l'entrée de ton coeur
Sans combat
Et j'ai suivi tes charmes
Lentement, en douceur
Quelque part là-bas
Au milieu de tes rêves
Aux creux de ton sommeil
Dans tes nuits
Un jour nouveau se lève
A nul autre pareil
Et tu sais, depuis...

Tout l'or des hommes
Ne vaut plus rien
Si tu es loin de moi
Tout l'amour du monde
Ne me fait rien
Alors surtout, ne change pas

C'est un nouveau voyage
Le destin, le hasard
Peu importe
Qui m'a montré le passage
Qui allait jusqu'à toi
Et tu sais, depuis...

Tout l'or des hommes
Ne vaut plus rien
Si tu es loin de moi
Tout l'amour du monde
Ne me fait rien
Surtout, ne change pas

http://www.failiem.lv/list.php?i=ekyaew

Pārliecība

Lasot cienījamā Īzaka Kleimaņa rakstīto, arvien nostiprinās pārliecība par šī vīra dzīvajām, personīgajām attiecībām ar Dievu. Arī tajos retajos zelta brīžos, kad bija iespēja klausīties viņu klātienē, radās pārliecība, ka viņš tiešām pazīst To, ar Kuru vēlās iepazīstināt arī citus. Par to liecina viņa vienkāršā, saprotamā valoda un dzīvā ieinteresētība par klausītāju/lasītāju, kas nepārprotami skar sirdi un rada vēlēšanos uzzināt arvien vairāk par Radītāju, iepazīt Viņu un piepildīt dzīvi ar brīvu, nepiespiestu paklausību par Viņa izrādīto, cilvēka prātam neaizprotamo, žēlastību.

Te fragments no Ī. Kleimaņa garīgā pētījuma -

„Augstu zem cirka kupola akrobāts staigāja pa virvi, stumdams savā priekšā vienriteņa ķerru. Pēc otrā pārgājiena viņš uzdod publikai jautājumu: “Kas tic, ka es arī trešo reizi pārstumšu ķerru otrā pusē ?” Kad ir pacēlušās vairākas rokas, akrobāts jautā vienam: “Vai jūs ticat ?” “Protams, tāpēc es pacēlu roku.” “Tad sēdieties ķerrā!” Te izrādījās, ka šim skatītājam un arī pārējiem bija ticība, bet nebija drošas pārliecības.
Dievs prasa, lai ticīgajam būtu tāda ticība, kas ir droša pārliecība. “Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” Lai pieņemtu cilvēku kā Savu bērnu, nepietiek ar to, ka šis cilvēks pielaiž varbūtību – ka ir Dievs, ka Bībele ir Dieva Vārds, ka būs Dieva tiesa, būs augšāmcelšanās un tā tālāk. Vajadzīga stipra pārliecība, ka tas viss tiešām tā ir. (...)

 Kādēļ Dievs pieprasa šo drošo pārliecību par vēl neredzamām lietām? Kādēļ nepietiek ar to, ka cilvēks, godīgs un piesardzīgs domātājs, pielaiž Dieva esamības iespēju, bet ar gala slēdzienu grib nogaidīt, kamēr viss būs pilnīgi skaidrs? Un kāpēc vispār Dievam vajag, lai cilvēks ticētu? Ja Dievs ir nolēmis samaksāt grēcinieka parādu un tad pieņemt viņu, it kā tas nekad nebūtu grēkojis, kāpēc Viņš uzstāda noteikumu, lai grēcinieks ticētu? Vai grēcinieks, kas tic, ir labāks, nekā otrs grēcinieks, kas netic? Ja labāks, tad ar ko?
 - Nesteigsimies ar atbildi. Vispirms uzzināsim, kam jānotiek un kas notiek ar grēcinieku, kas kļūst ticīgs.”

Pamudinājums

Pamudinājums. Tas ir tāds kā pretstats kārdinājumam, pozitīvās darbības virzītājs. Ja es spētu izvērtēt un saprast ieguvumus/zaudējumus, kas seko manai izvēlei pamudinājuma brīdī, es neapšaubāmi tikai veicinātu savu un varbūt arī citu izaugsmi. Un es kaitinoši skaidri atceros apslāpētos pamudinājumus, par kuriem man vēlāk bija nesatricināma pārliecība – eh, vajadzēja tomēr!

Liekot soļus

Ikviens, kas piedzīvojis nestabilo sajūtu uz slidenas un nelīdzenas virsmas, saprot, cik noderīga ir jebkāda veida palīdzība, lai noturētos vertikālā stāvoklī. Cilvēka, kas ir jau kritiena sākumprocesā, tā brīža dzīves mērķis ir tikai viens – nenokrist. Izšķirošajās sekundēs tiek pieliktas visas pūles, lai tas nenotiktu. Acis meklē jebkādu pieturēšanās punktu un rokas automātiski pieķerās pat pie smalkākā zariņa. Reizēm pa rokai trāpās pat nejaušs garāmgājējs, kurš izbīlī paliek tik pat nestabils un nu jau, ar dažādu piezemēšanās veiksmīguma pakāpi, zemē ir abi kritēji. Tātad – jo nestabilāks pamats, jo reālākas iespējas nokrist.

Piešķirsim šādam procesam garīgu nozīmi. Un uzreiz ir jāatzīst, ka pamats zem cilvēku kājām ir pilnīgs bezceļš, un klupšanas iespēja ir katra nākamā soļa nolemtība.

Bet atliksim bezcerību, jo  - „Kad viņš (cilvēks) klūp, tas tomēr nenokrīt pilnīgi zemē, jo Tas Kungs tur viņa roku.” /Psalms 37:24/

Galvenais - paklūpot neatlaist drošāko veidu kā noturēties un turpināt ceļu.

Vērtības zīme

Stāsts par lektoru, kurš pirms semināra izņēmis no maka divdesmit dolāru banknoti un jautājis:

-Kurš vēlas šos divdesmit dolārus?

Pacēlušās vairākas rokas, bet lektors bildis:

-Pirms tos atdodu, man kaut kas jāizdara.

Viņš nikni samīcījis naudas zīmi un jautājis vēlreiz:

-Kurš tagad vēlas šo naudu?

Atkal pacēlušās rokas.

-Un ja es izdarīšu šādi?

Lektors izveidojis no naudas zīmes bumbiņu un sviedis to pret sienu.

Kad tā nokrita uz grīdas, lektors to mīdījis kājām un tad to netīru parādījis auditorijai vēlreiz. 

Viņš atkārtojis jautājumu un atkal pacēlušās vairākas rokas.

-Nekad neaizmirstiet šo nelielo ainiņu! – lektors sacījis.

-Nav svarīgi, kas tiek darīts ar banknoti, tie ir un paliek divdesmit dolāri.

Arī dzīvē bieži gadās, ka mūs samīca, saburza, lamā un apvaino – bet mēs joprojām esam tikpat vērti kā pirms tam.

Mežs

Skats mežā starp Apšuciemu un Plieņciemu.

Nu vienkārši skaisti.

Vairāk vēlas, vairāk iegūst?

Ja Viņš saka -

 - "Man ir zināms ikviens putns gaisā (...) ", tad tā arī ir. Lai cik arī bezcerīgi izskatītos.

 Psalms 50:11

Katrs no mums var piedāvāt tikai to, kas viņam ir

Kāds gudrais reiz ieradās Akbaras pilsētā. Cilvēki nepievērsa viņam nekādu vērību, un viņa mācības neguva atsauksmi tautā. Pēc kāda laika šis gudrais bija kļuvis par pilsētas iedzīvotāju ironisko komentāru un apsmiekla objektu.

Reiz, ejot pa Akbaras pilsētas galveno ielu, vīriešu un sieviešu grupiņa sāka gudro apsaukāt. Tā vietā, lai izliktos neko nedzirdam, gudrais pagriezās pret pāri darītājiem un svētīja tos.

Kāds vīrietis ierunājās: – Tātad tu esi arī kurls. Mēs tevi apsaukājam neglītiem vārdiem, bet tu atbildi ar svētību!

- Katrs no mums var piedāvāt tikai to, kas viņam ir, – atbildēja gudrais.

Sabatskola androīdierīcēm

Šī gada maijā tika izstrādāta sabatskolas materiāla programma androīdierīcēm. Tiešām lieliska iespēja sekot līdzi katras dienas tematiem un pievienot piezīmes zem jautājumiem. Aktivizējot pantus, automātiski atverās Bībele (datu plūsmai gan jābūt ieslēgtai). Tēmas katru dienu mainās automātiski, bet ir iespējams apskatīt visas nedēļas un visa ceturkšņa apcerējumu tematus. Programma ir angļu valodā, bet tas lai nevienu neattur, bet apbruņo ar apņemšanos saprast ne tikai tekstu, bet arī valodu, kurā tas uzrakstīts.

Grausta dāvana

Desmitiem gadu atpakaļ celtas, tikpat ilgi apdzīvotas, avārijas stāvoklī nonākušas, izdegušas un visbeidzot nojauktas pilsētas centra rietumdaļā esošas/bijušas mājas dāvana. Blakusmājas iedzīvotājiem. Abas mājas šķīra ~ metru plats atstatums, kas nozīmēja, ka blakusmājas logi bija palikuši bez jebkādiem saules stariem. Un te pēkšņi - istabu ieklāj spožs sauleskūļa paklājs. Ejot gar šo māju uz darbu un atpakaļ, iekšēji vienmēr izdzīvoju prieku, kas noteikti bija pārņēmis šos, no saules neapgaismotajos dzīvokļos dzīvojošos cilvēkus. Prieka satraukti, tie droši vien rausa nost no logu palodzēm apputējušās grāmatas un citus sezonas niekus, lai atvērtu logus, ielaistu gaismu un siltumu. Hmmm... bet varbūt bija arī citādi. Iztraucēti ar spožumu, tie piemeklēja visbiezāko audumu un aizklāja priekšā jauniegūtajai gaismai, lai varētu netraucēti turpināt tik pierasto krēslas ikdienu.

Te nu būs...

...vieta, kur nolikt domu.